A A A

Vecpuišu parks

Kokauku dendroloģisko inventarizāciju Vecpuišu parkā Valmierā 2015.gada 2.septembrī un 2015.gada 10.decembrī veica SIA KOKU EKSPERTS eksperts Gvido Leiburgs.

Kopā dabā numurēti un novērtēti 191 koki kadastra vienībās parka robežās. Koki objektā numurēti ar speciālu numuru, kas stiprināts pie stumbra. (Koka numurēšana ar naglu pie koka nav tam bīstama, bet palīdz koku viegli identificēt, plānojot un veicot koku kopšanas pasākumus.)

Analizējot koku stāvokļa novērtējumu, secināts:

1. Novērtētie koki aug Valmierā Vecpuišu parka zaļajā zonā, tai skaitā privātās zemes kadastra vienībās.

2. Vēsture: Vecpuišu parku pilsēta ieguva 1913.gadā, saņemot to dāvinājumā no astoņām personām, kuras vēlāk sevi nodēvēja par vecpuišu biedrību. Viņi nopirka pilsētas vidū esošo neapbūvēto Liljes dārzu, vēlāk pievienoja tam ārsta Georga Apiņa dārzu un nodeva šo teritoriju pilsētas pārziņā ar noteikumu, ka uz visiem laikiem šeit jābūt publiskam pilsētas parkam. Paviljona ēka Vecpuišu parkā uzcelta 1914.gadā. Vecpušu parku pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iwegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. 1.Pasaules kara laikā paviljona zālē bija izveidota lazarete. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku.

3. Vidēji koku vecums apsekotajā teritorijā ir aptuveni 80 -110 gadi. Atsevišķu vecāko koku (parastais osis Nr.78, parastā kļava Nr.118, parastais ozols Nr.9, 26, 40, 188) vecums teritorijā sasniedz aptuveni 150 - 180 gadus.

4. Izpētes teritorijā aug pavisam 14 koku dažādības jeb taksoni:

  • 1 krastu kļava;
  • 35 parastās kļavas;
  • 3 āra bērzi;
  • 13 parastie oši;
  • 2 pelēkie riekstkoki;
  • 3 Krievijas lapegles;
  • 8 parastās egles;
  • 1 asā egle f.Gauca;
  • 3 Kaukāza plūmes;
  • 60 parastie ozoli;
  • 2 rietumu tūjas;
  • 25 parastās liepas;
  • 13 platlapu liepas;
  • 22 Holandes liepas.

5. Krastu kļava (1 gab.), pelēkais riekstkoks (2 gab.), Ledebūra lapegle (3 gab.), asā egle f.Glauca (1 gab.), Kaukāza plūme (3 gab.), rietumu tūja (2 gab.), platlapu liepa (13 gab.) un Holandes liepa (22 gab.) ir svešzemju jeb introducētās koku sugas, kas veido 24,61% no koku kopskaita, pārējās ir vietējās sugas. Visplašāk parkā pārstāvētā vietējā koku suga - parastais ozols - 31,41%.

6. Kopumā apstādījumu dendroloģiskā vērtība/ daudzveidība raksturojama kā vidēja.

7. Ir pamats uzskatīt, ka pelēkais riekstkoks (2 gab.), Krievijas lapegle (3 gab.), platlapu liepa (13 gab.) un Holandes liepa (22 gab.) ir saglabājušās no pagājuša gadsimta sākuma - parka izveidošanas pirmsākumiem. Holandes liepas pie paviljona stādītas alejā. Minētajiem kokiem ir arī kultūrvēsturiska vērtība.

8. 7 koki ir novērtēti kā izcili, ko nepieciešams saglabāt.

9. 70 koki novērtēti kā ļoti vērtīgi, visbiežāk lielu dimensiju koki, ko rekomendējams saglabāt.

10. 95 koki ir vērtīgi koki, kas iespēju robežās ir saglabājami.

11. 19 koki ir mazvērtīgi koki. Pieļaujama vai rekomendējama šo koku likvidēšana gan stāvokļa, gan ainavas kopšanas nolūkos. Mazvērtīgiem kokiem nereti mēdz būt ekoloģiska vērtība.

12. Teritorijā konstatēti šādi krūmi:

  • vidējā forsītija - viens krūms. Introducēta suga. Sastopama diezgan bieži.
  • parasais filadelfs - atsevišķas krūmu grupas. Introducēta augsto krūmu suga, kas raksturīga vēsturiskajos stādījumos.
  • pūkainais filadelfs - atsevišķas krūmu grupas. Introducēta augsto krūmu suga.
  • parastais ceriņš - atsevišķas krūmu grupas. Introducēta augsto krūmu suga, kas raksturīga vēsturiskajos stādījumos.
  • rudā roze (?) - viens krūms. Raksturīga vēsturiskajos stādījumos.
  • kazaku kadiķis - viena krūmu grupa. Introducēta skuju krūmu suga, kas plaši izmantota aptādījumos.

13. Teritorijā konstatēti 4 valsts nozīmes dižkoki:

  • Nr.78 parastais osis;
  • Nr.88 un Nr.95 pelēkie riekstkoki;
  • Nr.118 parastā kļava.

Tiem saskaņā ar MK noteikumu nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 38.2 punktu noteikta aizsardzības teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

14. Vidējais koku fiziskā stāvokļa novērtējums objektā ir 5,70 no 10. Vidējais koku stāvoklis raksturojams kā gandrīz labs.

15. Koku kopšanas prioritātes:

  • 32 koki ar kopšanas prioritāti A  - nepieciešama kopšana tuvāko sešu mēnešu laikā;
  • 54 koki ar kopšanas prioritāti B - nav steidzami jākopj, bet ir kopšanas nepieciešamība (mazi, īsi sausie zari, vainaga retināšana u.c.);
  • 54 koki ar kopšanas prioritāti C - var sakopt, bet kopšanas darbi galvenokārt uzlabo koka vizuālo izskatu;
  • 51 koks ar kopšanas prioritāti D - kopšana nav nepieciešama.

16. Parka dendroloģiskais sastāvs lielā mērā nosaka parka izgaismojuma apstākļus. Visizplatītākais koku taksons parkā ir parastais ozols, un otra visizplatītākā suga ir parastā kļava. Minētie taksoni lielā mērā nosaka parka noēnojumu. Jaunus parastos ozolus parkā nebūtu lietderīgi stādīt, tomēr nav pieļaujama veco koku izciršana ar mērķi veicināt parka izgaismojamību. Jāpieņem un jārespektē šī parka īpatnība. Ja ir nepieciešamība palielināt gaismas daudzumu parkā, likvidējami mazvērtīgie koki, un krūmu/ziemcieš stāvā plānojami stādījumi ar gaišas krāsas lapojumu vai ziediem.

17. Jāņem vērā, ka lielākā daļa vecāko liepu un ozolu ir trupējuši strumbri un tajos attīstījušies dobumi. Tomēr tas pats par sevi nav pietiekams iemesls koku nozāģēšanai parkā, ja vien bojājumi nav sasnieguši kritiskus pamērus un kopšana nav lietderīga. Jāņem vērā, ka pilnībā riskus nav iespējams likvidēt, bet tikai būtiski samazināt.

18. Rekomendējoši nomainīt "galotņoto" liepu stādījumus Rīgas ielas sarkanajās līnijās uz kvalittīviem ielu apstādījumiem.

19. Teritorijā uz koka (Nr.8) konstatēta, iespējams, īpašiu aizsargājama bezmugurkaulnieku suga: marmora rožvabole (Liocola marmorata). Suga ir aizsargājama saskaņā ar MK noteikumiem Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu". Lai apstiprinātu īpaši aizsargājamās sugas klātbūtni, nepieciešama papildu entomoloģiskā izpēte.