A A A

Jānis Jansons

1920. gada jūlijs. Valmierā tika izveidota jauna skola – Valmieras Valsts vidusskola, apvienojot Valmieras reālskolu un Valmieras sieviešu ģimnāziju. Mūsu stāsta varonis, vidzemnieks  Jānis Jansons, kuram tolaik vien 30 (dzimis netālu no Valmieras, 1890. gada 26.februārī Vaidavas pagasta Druļos) ir šis jaunās Valmieras Valsts vidusskolas direktors. Ne vienmēr dzīves lutināts, tieši pretēji, nācies pārvarēt dažādus šķēršļus, lai sasniegtu savu mērķi. Līdzīgi kā citiem studentiem iesaukšanas vecumā, arī viņam jāpamet iesāktās studijas Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā. Armijas virspavēlniecība jaunekli nosūta uz Odesas karaskolu, kuru viņš pabeidz 1916.gada decembrī. Pēc kara skolas tiek nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kurā viņš dienēja līdz 1918.gada janvārim.

Jānis Jansons nelokāmi tic Latvijas neatkarības idejai un 1919.gada 7.janvārī brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā. Brīvības cīņu laikā piedalās kaujās Kurzemes pusē un Rīgas atbrīvošanā. 1919.gada 22.martā pie Kalnciema Bataru mājām negaidītā sadursmē ar lieliniekiem Jansons pa atklātu lauku uzbrūk ienaidniekam, iegūstot ložmetēju. Kaujas laikā tiek smagi ievainots, bet kaujas lauku neatstāj un turpina cīņu. 1919.gada 22.decembrī Jansonu no armijas atvaļina. Par varonību kaujas laukā tiek apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni. Pēc Brīvības cīņām Jānis Jansons atgriežas dzimtajā pusē un uzsāk darbu Valmieras reālskolā kā matemātikas skolotājs.

Būdams vidusskolas direktors, viņš turpina mācīt matemātiku. Skolā pēc viņa iniciatīvas 1921.gada 1.martā nodibināta jauniešu organizāciju "Daugavas Vanagi”, kuras galvenais uzdevums ir kļūt par paraugu jauniešu militārajai, fiziskajai un garīgajai izaugsmei un motivēt šos jauniešus stāties vēlāk jau aizsargos. Diemžēl organizācijas darbību valsts finansiāli neatbalstīja, un tas izvērtās par Jāņa Jansona nesavtīgu personīgo ieguldījumu. Lielākais palīgs bija skolas militārās apmācības skolotājs Kārlis Ābele. 1922.gada 4.oktobrī J.Jansons nodibina arī Vanagu korpusu un līdz 1934.gadam pildīja Pirmā Valmieras vanagu pulka komandiera pienākumus. Organizācija izdeva ilustrēto mēnešrakstu "Vanags”. Patriotiskās audzināšanas un nacionālisma gars skolā valdīja visu laiku, kamēr J.Jansons bija skolas direktors.

Latvijas valdība Jansonu apbalvoja ar V un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Vanagu Nopelnu zīmes augstāko pakāpi. 1925.gada augustā Valmieras vidusskolai piešķīra Valsts ģimnāzijas nosaukumu.. Neskatoties uz faktu, ka Jānis Jansons ar izcilību pildīja direktora pienākumus un jauno vanadzēnu skaits ik gadus pieauga, 1927.gadā viņu atbrīvo no ieņemamā amata. Viņš Valmieras ģimnāzijā turpināja strādāt par matemātikas skolotāju.

Dzīve atkal apmet kūleni 1933.gadā, jo viņu ieceļ par Pļaviņu ģimnāzijas direktoru. Tur viņš nostrādās vien trīs gadus, jo 1936.gadā norīkots pildīt direktora pienākumus Cēsu ģimnāzijā. II pasaules kara laikā J.Jansons palika Latvijā, vācu okupācijas iestādes viņu apcietināja un ievietoja Salaspils koncentrācijas nometnē. Apsūdzības pamatojums – pāraudzināšanas nolūkos. Līdz pēdējam elpas vilcienam paliekot uzticīgs Latvijai un brīvības idejām, viņš mira svešumā – tālu no dzimtenes – 1945. gadā Štuthofas koncentrācijas nometnē. Piemiņas plāksne Jānim Jansonam uzstādīta dzimtas kapos Rubenē. "Stāvēt stipri par Latviju!” - devīze "Latvijas Vanagu” karogā. Tā savu mūžu nodzīvoja arī skolotājs un Latvijas patriots Jānis Jansons. Pieminēsim!

Informāciju sagatavoja:

Ingrīda Zīriņa,

Valmieras muzeja

vēstures nodaļas vadītāja

Valmieras Valsts vidusskola (no 1925.g. Valsts ģimnāzija). Foto 1920 tie gadi