A A A

Hermanis Enzeliņš

Hermanis Enzeliņš (1867.02.09.–1953.14.11.), lauksaimnieks un senatnes pētnieks, Tēvzemes balvas (1937.) laureāts. Kauguru Mičkēnu saimnieks. Saeimas deputāts, sabiedriskais darbinieks. Savā garajā mūžā Hermanis Enzeliņš bija daudzu biedrību un organizāciju dibināšanas iniciators un vadītājs. Viņa darbības vadmotīvs – veicināt latviešu zemnieku saimniecisko, politisko un kulturālo kopdarbību.

Tāpat kā jaunākais brālis, izcilais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (1873–1961), ļoti labi pārvaldīja vācu un krievu valodas, liels lasītājs un grāmatu krājējs. Pirmā biedrība, ko H.Enzeliņš izveido jau 1896.gadā, bija Kauguru bezmaksas bibliotēkas biedrība. Plašajā vācu literatūrā un tāpat latviešu periodikā gūtās zināšanas par lauksaimniecību, zemnieku kopdarbību, jauno lauksaimniecības tehniku, koppienotavām lika viņam teikt: “Kaut arī mēs, kaugurieši, varētu kaut ko vairāk sasniegt!” 1890.gadu vidū sākās Enzeliņa sabiedriskais darbs, kas ar gadiem kļuva arvien plašāks. Privātās dzīves viņam bija pavisam maz. Bet vislielāko nozīmi viņa un daudzu toreizējo valmieriešu dzīvē ieguva 1898.gadā dibinātā Kauguru (vēlāk - Baltijas) lauksaimniecības biedrība, kas jau darbības sākumā apvieno zemniekus no astoņām draudzēm Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķī. Šajā biedrībā visspilgtāk izpaudīsies H.Enzeliņa kā zemniecības organizatora talants.

Kopš 1903.gada, H.Enzeliņa aicināts, ar šo biedrību savu dzīvi saistīs jaunais un enerģiskais agronoms Kārlis Ulmanis. Viņi kopīgi sāks izdot laikrakstu “Lauksaimnieks”, kuru gan 1905.gadā slēdza. Kā 1905.gada kustības dalībnieki cieta arī abi redaktori - Enzeliņam piespriež naudas sodu, bet Ulmanis spiests kādu laiku atsēdēt Pleskavas cietumā un pēc tam doties trimdā. K.Ulmanim atgriežoties no Amerikas Savienotajām Valstīm Latvijā, darba gaitas turpinās šeit, Valmierā.

20.–30. gados H.Enzeliņš organizē gadskārtējās Zemnieku dienas (1922. -1940.), izdod vairākas grāmatas "Atskats Trikātas novada senatnē”(1931), "Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada senatnē”(1932) un "Skats Cēsu pilsētas un novada pagātnē” (1936). Pēc Enzeliņa priekšlikuma 1938.gada 21.maijā Valmierā nodibina arī Tālavas senatnes pētīšanas biedrību, kas aktīvi popularizē senās Tālavas vēsturi.  Arī vācu okupācijas laikā Hermanis Enzeliņš aktīvi nodarbojās ar savas dzimtas izpēti. Dzimto Mičkēnu viņš atstāj pēdējā brīdī, 1944.gada 23.septembrī – tās dienas vakarā Valmierā iebrauca jau padomju tanki. Mūža nogali pavadīja Vācijā. Mira 86 gadu vecumā, apglabāts Gesthahtas kapos pie Hamburgas. Pieminēsim!

Informāciju sagatavoja:

Ingrīda Zīriņa,

Valmieras muzeja

vēstures nodaļas vadītāja

Jau 15.zemnieku dienas. Redzams Zemnieku dienu Goda viesis – toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, pa kreisi BLB priekšnieks H.Enzeliņš, Valmieras pilsētas galva J Ruģēns. Fotogrāfs H.Zemvalds. 1936.

 

Stalts un lepns. Baltijas Lauksaimniecības nams (celts 1911.) Diakonāta ielā. Tajā darbojās vairākas lauksaimnieku kopdarbes. 1944.gada septembrī nodeg un pēc II pasaules kara celtne netiek atjaunota

 

Reiz bija. Nodegušais VLB nams Diakonāta un Rīgas ielas krustojumā 1947.gada vasarā