A A A

Skolniece iepazīst LPKS VAKS  

Drukāt
02.01.2019

Lai iepazītos ar vadošo lauksaimniecības nozares uzņēmumu – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) VAKS Valmierā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 7.b klases skolniece Rūta Renāte Demitere tikās ar uzņēmuma komercdirektori Zintu Jansoni.

 

 

 

 

 

FAKTI par LPKS VAKS:

  • dibināts 1999.gadā;
  • 100 % nacionālais kapitāls;
  • lielākais lauksaimniecības nozares uzņēmums Valmierā;
  • 2.lielākais uzņēmums Vidzemē;
  • Latvijas uzņēmumu TOP 500 115.vietā;
  • nozīmīgākais un lielākais rudzu uzpirkšanas uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs;
  • darbinieku skaits  – 63 (sezonā virs 100);
  • filiāles –Gulbenē, Varakļānos, Matīšos;
  • vairāk nekā 90 % produkcijas eksportē;
  • 20 gadu laikā uzņēmuma attīstībā investēti 25 miljoni EUR.

Valmierā jau teju 20 gadus veiksmīgi darbojas LPKS VAKS, apvienojot 560 Vidzemes un Latgales lauksaimniecības uzņēmumus, lai nodrošinātu izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju. Kur pilsētā mājvietu radis un kādas ir pilsētas priekšrocības ar lauksaimniecību saistīta uzņēmuma darbībai, kādas zināšanas un kompetences nepieciešamas uzņēmuma darbiniekiem, vai uzņēmums var atrast nepieciešamos darbiniekus, to tikšanās laikā uzzināja Rūta.

Rūtai šī ir pirmā iepazīšanās ar Latvijai šobrīd diezgan netipisko uzņēmējdarbības formu – kooperatīvu. Līdz ar kolhozu izveidi padomju gados pirms Otrā pasaules kara Latvijā teju visās lauksaimniecības nozarēs spēcīgās kooperācijas tika iznīcinātas. VAKS to ir izdevies atjaunot, kļūstot par lielu un nozīmīgu lauksaimniecības produktu eksportējošu uzņēmumu. 20 gadu laikā uzņēmums ir audzis līdz ar saimniecību attīstību, jo kādām no tām apjoms no 80 ha palielinājies līdz pat 500 ha.

“Mūsu uzdevums ir palīdzēt lauksaimniekiem darboties arvien labāk, videi draudzīgāk un efektīvāk. Mūsu uzņēmuma svarīgākie darbinieki ir agronomi,” iepazīstināšanu ar uzņēmumu sāk Zinta. “Ko viņi dara un kāpēc viņi ir tik svarīgi?” jautā Rūta. “Agronoms ir kā ārsts augiem, bet augus ārstēt ir grūtāk, jo tie nerunā. No agronoma ir atkarīga gan augu veselība, gan raža – mūsu uzņēmuma produkta kvalitāte,” stāstu turpina Zinta.

Tālāk ceļš ved uz  uzņēmuma “karstāko” vietu, kas šobrīd ir diezgan tukša un klusa, – laboratoriju. Tur pavasarī, vasaras otrajā pusē un rudenī ir liela rosība, jo Latvijas graudus gaida kuģi, lai kravas tālāk nogādātu uz Arābu valstīm, Izraēlu, Vāciju, Somiju, Igauniju un citviet. Rūta, stāvot uzņēmumā pie Latvijas kartes, kur iezīmētas kooperatīvā esošo saimniecību atrašanās vietas, secina: “No Valmieras Latvijas laukos saražotā produkcija dodas tālāk pasaulē. “Tāpat Rūta spriež, ka valodu zināšanas uzņēmumā ir ļoti nepieciešamas. Zinta uzskaita – krievu, angļu, vācu valodas zināšanas darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem, ir prioritāras. Tās nepieciešamas arī informācijas iegūšanai par aktuālo nozarē, gan lasot jaunāko zinātnisko literatūru, iepazīstoties ar pētījumiem, gan dodoties uz starptautiskām konferencēm un pieredzes apmaiņā.

Uzņēmumā ir daudz inovatīvu tehnoloģiju. Piemēram, laboratorijā gudrās iekārtās tiek veiktas sarežģītas analīzes. Jāpiemin, ka visas laboratorijas Latvijā ir vienotā tīklā. Plauktos, kur viens pie otra sasēduši kviešu, rudzu, auzu, rapša, pupu un zirņu maisiņi, Rūta pārbauda savas zināšanas. Tieši 7.klasē bioloģijas stundās zinātne par augiem tiek apgūta padziļināti. Rūtai patīk, bet esot diezgan sarežģīti. To, ka rudzu graudu miltus izmanto rupjmaizes cepšanai, Rūta zina, bet, ka no rudziem gatavo lakricas saldumus, ir negaidīts pārsteigums.

Viesojoties VAKS, Rūta atklāj kādu iemeslu, kāpēc lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir izdevīgi atrasties un darboties pilsētā. To apliecina arī uzņēmuma atrašanās vieta blakus dzelzceļam. VAKS gan ekonomiskās krīzes laikā, gan arī šobrīd ir lielākais dzelzceļa lietotājs Valmierā. Dzelzceļš ir gan lētākais, gan videi draudzīgākais loģistikas posms lauksaimniecības produkcijas eksportā un augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu importā.  Rūta dodas uz VAKS depo, kur līdz jaunam darba cēlienam atpūšas divas lokomotīves, kuru uzdevums ir ievilkt smagos kravas vagonus. Nozīmīgu darbu veic loģistikas speciālists, no viņa ir atkarīga uzņēmuma darbības efektivitāte.

Zinta stāsta par brīdi pirms 19 gadiem, kad lauksaimniecības uzņēmumam, lai piesaistītu Eiropas struktūrfondu līdzekļus, atrašanās pilsētā neesot bijusi izdevīga. Taču, izvērtējot risinājumus, atrašanās vieta Valmierā atzīta kā ilgtermiņā labākais risinājums.

Turpinot ekskursiju uzņēmuma teritorijā, Zinta Rūtai parāda milzīgus svarus, kur nonāk visi atvestie graudi. No Vidzemes un Latgales laukiem uz Valmieru gada laikā atvesti līdz pat 250 000 tonnu graudu. Pie lielajām graudu tvertnēm uzņēmuma pārstāve stāsta, ka katrā satilpst līdz pat 10 tūkstošiem tonnu graudu. Šie varētu būt lielākie trauki Valmierā, vieta, kur arī cilvēkam justies tik mazam kā graudam.

Rūtu interesē, kādā vecumā var sākt strādāt uzņēmumā un vai darbiniekiem ir daudz darba laukos. VAKS vidējais darbinieku vecums ir ap 30 gadiem, nesen darbu sākuši 24 gadus veci jaunieši. Lielākā daļa darbinieku ir valmierieši, kā arī apkārtējo novadu iedzīvotāji. Ir nozares eksperti, kas uz Valmieru pārcēlušies no Zemgales Darbs laukos ir tikai agronomiem. Arī viņiem ir jāpārzina jaunākās tehnoloģijas. “Mums interesē topošie speciālisti, kuri bez zināšanām bioloģijā, fizikā, ķīmijā būtu zinoši un pārvaldītu informācijas tehnoloģijas. Ņemot vērā, ka izstrādājam dažādas programmas, savukārt, ir svarīgi, lai informācijas tehnoloģiju speciālistam būtu zināšanas par ķīmiju, fiziku un bioloģiju. Par to runājam ar vidusskolu, tehnikumu un augstskolu pārstāvjiem.  Uzņēmumā karjeru sāk un veiksmīgi veido arī grāmatveži, lietveži, juristi, informācijas tehnoloģiju speciālisti. Visiem mūsu darbiniekiem ir nepieciešanas datorzināšanas, jo procesi uzņēmumā ir digitalizēti. Noliktavās ir skeneri, augšņu paraugi tiek ņemti ar īpašu aprīkotu kvadraciklu, un datus analizē datorprogrammas. Vasarā uzņēmumā palīgdarbus veic arī jaunieši,” Stāsta Zinta.

Tikšanās noslēgumā Rūtai ir ekskluzīva iespēja palūkoties uz Valmieru no pilsētā augstākās ēkas –10 stāvi – jumta. Tā ir bijusī kombikorma rūpnīca, ko plāno nojaukt. Tagad Rūta, mērojot ziemas vakaros ceļu mājup no skolas un redzot izgaismoto eglīti augstu debesīs Valmieras stacijas virzienā, zinās, ka Valmierā darbojas ar lauksaimniecību saistīts uzņēmums, un noteikti Valmieras pilsētas svētku gājienā pamās uzņēmuma VAKS komandai.

Pēc ciemošanās VAKS Rūtu pie skolas sagaida bariņš klasesbiedru, kurus interesē, kur meitene bijusi, ko redzējusi. Stāstāmā bija daudz.