A A A

Kristīne Siksaliete: Sasniedziet augstākās virsotnes sevis dēļ 

Drukāt
22.12.2020

Trenera uzrunāta skolas sporta stundā, atnākusi uz savu pirmo vieglatlētikas treniņu, nezinādama, kas viņu sagaida. Tā, Pētera Karlivāna pamanīta, sportista gaitas uzsākusi Valmieras Bērnu sporta skolā, vēlāk par vairākkārtēju Latvijas čempioni septiņcīņā un pieccīņā, Valmieras rekordisti un Latvijas izlašu dalībnieci vieglatlētikā kļuvusi Valmieras Augstas klases sportistu sagatavošanas centra (AKSSC) daudzcīņniece Kristīne Siksaliete.

 

 

 

Kā iekļuvi Valmieras AKSSC sastāvā?

Šķiet, ka pagrieziena punkts bija brīdis, kad izpildīju normatīvu septiņcīņā dalībai U-18 Pasaules čempionātā. Tas bija mans lielākais sasniegums pirms iekļūšanas AKSSC. Kad treneris paziņoja par iespēju iekļūt centrā, sajutu tādu kā atzinību, lepnumu par sevi un par to, ka man šāda iespēja vispār tiks dota. Vēl jau īsti neapjautu, ko šī programma nozīmēs un kādas iespējas tā sniegs, bet tas man kā jaunajam sportistam likās kaut kas liels un nozīmīgs.

Kas Tev palīdz sasniegt savus mērķus un ar kādām grūtībām nākas saskarties?

Man mērķus palīdz sasniegt iekšējais “velniņš” un mīlestība pret to, ko daru. Tas neļauj ne padoties pie grūtībām, ne atslābt, ja sasniegts kāds lielāks mērķis, ar ko gribētos palepoties vairāk. Interese, cik augstu es varu kāpt un saprast, cik daudz mans ķermenis vēl spēj. Protams, arī treneris un vīrs. Šie abi cilvēki nepārtraukti atrodas līdzās un nevienā brīdī neļauj apstāties un pamest iesākto!

Runājot par to, kas mani atmet atpakaļ gan fiziski, gan emocionāli, ir kādas traumas iegūšana. Lai pēc iespējas vieglāk pārdzīvotu, es cenšos ļoti daudz par to nedomāt un neiedziļināties tieši emocionāli. Zinu, cik ātri un viegli domas var cilvēku sagraut un atņemt “uguntiņu”, lai turpinātu cīnīties.

Vai varēji iedomāties sevi kā profesionālu sportisti?

Nedz sākotnēji, nedz arī pašlaik es tā īsti par profesionālo sportu neesmu aizdomājusies. Jau no paša sākuma esmu darījusi un aizvien daru to, kas mani tiešām aizrauj, patīk un sanāk. Tas, manuprāt, padara šo visu procesu tādu gaisīgu un vieglu, bez uzspiešanas un negribēšanas. Šīs sajūtas ļauj sasniegt vairāk. Zinu, kas man padodas un kas nē, ko vajadzētu uzlabot, lai kļūtu sev pašai labāka. Ceļā uz nopietnu sportista karjeru daudz ir nācies strādāt ar savu domāšanas veidu. Galvenais bija un vēl aiz vien ir iemācīties atbrīvot savu prātu no bailēm un pārmērīga uztraukuma sacensībās. Ar treneri sapratām, ka tieši tas ir traucējošākais faktors, kurš neļauj sacensībās sasniegt augstāko rezultātu, kam īstenībā esmu fiziski gatava.

Pastāsti par savu ikdienu, treniņiem

Ar treneri sadarbība ikdienā ir ļoti laba, saprotamies no pusvārda. Protams, reizēm jau sanāk kādas domstarpības, bet tas viss piederas pie treniņu procesa… tomēr pazīstam viens otru jau vairāk nekā 10 gadu. Trenējos kopā ar vēl 3-4 cilvēkiem, visi esam draudzīgi un atbalstām cits citu, kā vien varam. Treniņu biedru grupā ir pārstāvēta gan vieglatlētikas septiņcīņa, gan desmitcīņa.

Sagatavošanās periodā trenējamies visi kopā, bet sacensību periodā nākas bieži dalīt trenera uzmanību, jo tā ir vajadzīga mums katram. Trenējamies vidēji septiņas reizes nedēļā. Nometņu laikā 9-11 reizes nedēļā. Treniņu skaits ir atkarīgs no pašsajūtas, sacensību kalendāra u.c. faktoriem.

Pastāsti par saviem treniņu apstākļiem

Saistībā ar Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un arī Covid-19 pandēmiju pēdējos trīs gadus treniņu apstākļi ir bijuši ļoti mainīgi. Vasarā braukājām maksimāli daudz uz Rencēnu stadionu, Valgas stadionu, nometnēs uz Igauniju. Ziemā izmantojām iespēju trenēties Murjāņu sporta ģimnāzijas manēžā, Vidzemes slimnīcas sporta zālē, Valgas manēžā. No pavasara cītīgi trenējāmies tikai ārā, gluži kā šobrīd Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ. Pateicoties AKSSC finansiālajam nodrošinājumam, varējām izmantot iepriekš minēto sporta infrastruktūru, protams, liels pluss ir arī ēdināšanas un nepieciešamo sporta apavu nodrošinājums, jo, kā zināms, septiņcīņā ir nepieciešami vismaz seši specifiski apavu pāri. Ir bijusi nepieciešamība izmantot arī Sporta veselības centra pakalpojumus, kurus nodrošina AKSSC. Varu teikt, ka šeit strādā patīkami un laipni speciālisti, kuri prot atrast labu kontaktu ar sportistiem.

Kā vērtē Valmieras sporta infrastruktūras izmaiņas un attīstību?

Valmieras attīstība mani gan kā sportisti, gan kā iedzīvotāju ļoti iepriecina! Tas ir fantastiski, ka mums ir un būs lieliska iespēja nodarboties ar sportu sakārtotā vidē un skaistā, modernā infrastruktūrā. Pagaidām manā sporta veidā iespējas ir ierobežotas, jo, kā zināms, Latvijā ar vieglatlētikas manēžu nodrošinājumu ir ne visai labi, bet līdzko tiks atklāts atjaunotais stadions un ilgi gaidītā manēža Valmierā, domāju, viss mainīsies tikai uz labo pusi! Pavērsies krietni vairāk iespēju, kā vispār līdz šim ir bijis.

Spriežot par brīvā laika pavadīšanu Valmierā, varu teikt, ka man ļoti patīk sakārtotie parki, pa kuriem varu pastaigāties kopā ar vīru un suni. Lai gan brīvā laika manā ikdienā ir ļoti maz, novērtēju iespēju ik pa reizei aiziet  uz Valmieras peldbaseinu un atpūtas zonu, kur relaksēties pēc smagajiem treniņiem.

Pastāsti par saviem augstvērtīgākajiem sasniegumiem

Esmu vairākkārtēja Latvijas čempione septiņcīņā un pieccīņā. Piedalījos Eiropas U-20 un U-23 čempionātos septiņcīņā, Eiropas komandu čempionātā daudzcīņā, Prezidenta balvas izcīņā tāllekšanā. Man pieder Valmieras pilsētas rekords septiņcīņā un šķēpa mešanā sievietēm.

Kā izdodas sporta dzīvi savienot ar izglītību?

Šī gada vasarā pabeidzu Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas programmu “Māszinības”, šobrīd turpinu bakalaura studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Visgrūtāk ir apvienot intensīvus treniņus ar studijām, bet, pateicoties tam, ka jāmācās trīs reizes nedēļā, kopā ar treneri esam veiksmīgi pielāgojuši treniņu plānu - paspēju visur! Arī braucienus uz nometnēm cenšamies izplānot tā, lai nebūtu ļoti jākavē studijas. Man kā bonuss šobrīd ir pilnībā attālinātas studijas, kas atceļ lielo braukāšanu no Valmieras uz Rīgu. Līdz ar to arī pēc studijām uzreiz varu doties trenēties. Pasniedzējiem pagaidām īpaši neakcentēju, ka esmu sportiste, jo pagaidām nav bijusi tāda nepieciešamība. Bijušie un esošie kursa biedri paši ir noskaidrojuši šo faktu un ļoti cenšas atbalstīt.

COVID19. Kas mainījies Tavā ikdienā vai kāda mērķa sasniegšanā?

Ikdienā ir mainījušies treniņu apstākļi. Pārsvarā nākas trenēties ārā, kas ir ļoti, ļoti apgrūtinoši ziemā, īpaši ja uznāk mīnusi. Pavasarī bija nedaudz citādāk - pielāgojāmies un ārā trenējāmies pilnībā, līdz pat rudenim. Varētu teikt, ka tas bija pat ieguvums, jo tā bija sava veida veselības un rakstura norūdīšana, ne vienmēr ārā bija tie labākie laikapstākļi.

Negatīvais faktors - grūti prognozēt, kas notiks ar sacensību sezonu. Nepārtraukta sajūta “kā uz adatām”. Protams, sezonai palēnām gatavojamies, ilgāks šobrīd ir fiziskās sagatavotības treniņu periods, mazāk tehnikas un ātruma treniņi. Domāju, lai vai kāds būs lēmums saistībā ar sacensībām, mēs būsim gatavi sākt sezonu!

Kā vērtē AKSSC projektu?

Kopumā AKSSC projekts ir lieliska iespēja jaunajiem sportistiem. Uzskatu, ka šādi projekti ļoti palīdz sportistiem, kuri ir pārejas periodā no junioru posma uz pieaugušo posmu. Ne tikai sportā, bet arī ikdienas dzīvē, kad nākas pieņemt ļoti grūtu lēmumu,  ko iesāk tālāk - mācīties un strādāt vai turpināt sportot augstvērtīgā līmenī. Otro variantu izvēlas reti, jo jauniešiem, lai to spētu, galvenokārt trūkst finansiālā atbalsta. Tā nozare zaudē daudz labus sportistus ar lielu potenciālu. Savukārt, iegūstot AKSSC atbalstu un sniegtās iespējas, sports augstvērtīgā līmenī kļūst reālāks un aizsniedzamāks.

Jaunajiem sportistiem Kristīne vēl: “ Dariet šo visu tiešām ar prieku un mīlestību pret sevi un savu sporta veidu! Galvenais - sasniedziet augstākās virsotnes sevis, nevis kāda cita dēļ!”

Foto: Latvijas Vieglatlētikas savienība

Informāciju sagatavoja:

Austra Dambrova, Valmieras BSS sporta organizatore