A A A

Saeima apstiprina papildu pasākumus Covid-19 radīto sarežģījumu pārvarēšanai 

Drukāt
23.04.2020

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas paredz īstenot vēl vairākus papildu atbalsta pasākumus.

 

 

 

 

Likuma izmaiņas noteic, ka izdevumi, kas radušies, sniedzot sociālo atbalstu, tiek atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem.

Atbalstu uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram, iekšlietu struktūru palīdzība mediķiem karantīnas pasākumu veikšanā, noteikts, ka publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai bezatlīdzības lietošanā. Noteiktu publiskas personas mantu, proti, individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus, arī varēs nodot bezatlīdzības īpašumā.

Ar grozījumiem noteikts, ka VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts – pašnodarbinātā persona vai darba devējs, nevis darbinieks.

Šāda kārtība paredzēta, lai ierobežotu personu loku, kuri ir tiesīgi apstrīdēt VID lēmumu, un samērot VID administratīvo slogu, jo nebūs jāizskata formāli vai nepamatoti trešo personu – darbinieku – apstrīdēšanas iesniegumi, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumu autori norādījuši, ka darba ņēmējs savu interešu aizsardzību var īstenot, vēršoties pie sava darba devēja, kas ir administratīvā akta adresāts.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktos personu pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, kas apgrūtina kopsapulču organizēšanu, noteikts, ka sociālie uzņēmumi un sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam.

Grozījumi arī noteic, ka pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru apgrozījums Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir samazinājies par 50 procentiem, var saņemt valsts budžeta aizdevumu uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu tā uzturēšanas izdevumu finansējumu.

Noteikts arī, ka pašvaldība, lai atbalstītu sabiedriskās organizācijas un uzņēmējus, var lemt par atlaides piemērošanu pašvaldību telpu nomai vai arī atbrīvot no nomas maksas. Šādos gadījumos pašvaldības izmaksas nav plānots kompensēt no valsts budžeta.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā valsts iestādēm un pašvaldībām ir tiesības saglabāt finansējumu sabiedriskajām organizācijām par iepriekš noslēgtajos sadarbības līgumos paredzēto pakalpojumu sniegšanu. Plānots arī, ka līgumus varēs grozīt, tos pielāgojot pašreizējai situācijai un ļaujot izmaksāt darbiniekiem atalgojumu, nevis projektus pārtraukt vai iesaldēt, teikts likumprojekta anotācijā. 

Savukārt, lai atbalstītu komercpārvadājumu uzņēmumus, grozījumi paredz, ka kravas pārvadājumu transportlīdzekļiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā netiek izmantoti, varēs pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot numura zīmes, un pirms termiņa izbeigt obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises darbību. Tas mazinātu pārvadātāju administratīvos izdevumus par transportlīdzekļiem, kas atrodas dīkstāvē, tostarp par numura zīmju nogādāšanu atpakaļ transportlīdzekļa atrašanās vietā, teikts grozījumu anotācijā.

Vēl grozījumi paredz izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, kurā plānots ieguldīt ne tikai publiskos, bet piesaistīt arī privātos līdzekļus, tādējādi sniedzot atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ieguldot uzņēmuma kapitālā. Fondu pārvaldīs attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Ar likuma grozījumiem līdz 30.aprīlim pagarināts Latvijas Stabilitātes programmas 2020.-2023.gadam iesniegšanas termiņš, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot šī gada februārī izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Līdz šim programma Saeimā bija jāiesniedz līdz katra gada 15.aprīlim.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Informāciju sagatavoja:

Saeimas Preses dienests