A A A

Pieminam komunistiskā genocīda upurus 

Drukāt
25.03.2020

1949.gada 25.martā no Latvijas uz Sibīriju un citiem Padomju Savienības reģioniem tika izsūtīti vairāk nekā 42125 cilvēki. Šodien domās pieminam deportāciju upurus.

 

 

 

 

 

“Neaizmirstama diena,” tā savā piezīmju grāmatiņā pie 1949.gada 25.marta pierakstījusi izsūtītā Velta Vilcāne. Šis datums izmainīja dzīvi ne tikai 42125 izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp 1968 no toreizējā Valmieras apriņķa, bet arī viņu ģimenēm, draugiem un līdzcilvēkiem.

Lielākoties izsūtīja ģimenes, turklāt bērnus un sirmgalvjus. Vairumu iedzīvotāju aizturēja 25.martā, bruņotām operatīvajām grupām ierodoties viņu mājās. Laiks, lai ģimene varētu paņemt personīgās mantas līdzņemšanai, bieži izrādījās īsāks par oficiāli atvēlēto stundu. Apjukumā bija grūti pieņemt lēmumu, ko ņemt līdzi. Bija cilvēki, kurus izsūtīja bez personīgām mantām un pārtikas. Līdz pat 30.martam turpināja meklēt un dzelzceļa stacijā nogādāt cilvēkus, kurus bija paredzēts deportēt, bet kuri liktenīgajā dienā nebija mājās vai bija izvairījušies no izsūtīšanas. Šaurībā un nehigiēniskos apstākļos – lopu vagonos – izsūtītie mēroja tūkstošiem kilometru galvenokārt uz Omskas, Tomskas un Amūras apgabalu Padomju Savienībā.

Tikai nonākot galapunktā, cilvēki uzzināja, ka ir izsūtīti uz “mūžīgiem laikiem”. Izsūtītajiem atņēma pases, un bez atļaujas viņi nevarēja atstāt savu dzīvesvietu vai mainīt darbu. Sevišķi grūti bija pirmie gadi – nācās pierast pie bargā un neierastā klimata, sliktajiem dzīves apstākļiem. Iedzīvojoties kļuva vieglāk, tomēr izsūtītajiem cilvēkiem bija grūti samierināties ar domu, ka viņi nevarēs atgriezties dzimtenē.

Pārmaiņas, ko Padomju Savienība piedzīvoja pēc Staļina nāves 1953.gada martā, pamazām atviegloja arī izsūtīto cilvēku stāvokli. No specnometinājuma lielāko daļu atbrīvoja 1956. un 1957.gadā.

Tikai līdz ar politiskajām pārmaiņām astoņdesmito gadu otrajā pusē kļuva iespējams publiski runāt par izsūtījumā piedzīvoto un pārdzīvoto. Katra izsūtītā atmiņas nav tikai viņa paša dzīvesstāsts, bet arī stāsts par cilvēkiem, ar kuriem krustojās viņa dzīves ceļi.

Foto: izsūtīto latviešu brigāde iekrauj baļķus vešanai uz staciju. Amūras apgabala Šimanovskas rajons. 20. gadsimta 50. gadi. Valmieras muzeja arhīvs