A A A

Valmieras izaugsmes izaicinājumi  

Drukāt
27.02.2019

“Valmieras attīstības veicināšana, kas iet kopsolī ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos, ir mūsu virzītājs, ieguldījums pilsētas izaugsmē un atdeve ilgtermiņā. Tas parādās arī 2019.gada budžetā, izceļot prioritātes, bet arī saglabājot līdzsvaru starp dažādām jomām. Valmieras pārdomāto attīstību novērtējuši arī Latvijas iedzīvotāji un reemigranti, jo Valmiera ir vienīgā pašvaldība aiz Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, kur aizvadītajā gadā iedzīvotāju skaits pieaudzis. Ņemot vērā, ka lielāko daļu pašvaldības budžeta veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, tam vajadzēja atspoguļoties arī pašvaldības 2019.gada budžetā. Taču iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas dēļ diemžēl šogad Valmierai neizdevās sasniegt plānoto un līdz šim augstāko – 2008.gada – izaugsmes līmeni. Iepriekšējos piecus gadus Valmieras pilsētas pašvaldības nodokļu ieņēmumi ik gadu palielinājās par 5 – 6 %, šogad samazinājums – 5 %. Diemžēl šobrīd esam atkarīgi no politiskiem lēmumiem – vai un kādi kompensēšanas mehānismi pašvaldībām tiks atbalstīti un cik lielā mērā. Taču attīstība Valmierā neapstāsies, 43 % budžeta ienākumu ir novirzīti kapitālajiem ieguldījumiem, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta līdzfinansētajiem lielajiem projektiem,” apņēmību turpināt pilsētas izaugsmes veicināšanu apliecina Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

 

Uzņēmējdarbības attīstība, kas nodrošina darba iespēju piedāvājumu ar konkurētspējīgu atalgojumu, plašais valsts iestāžu un komersantu pakalpojumu spektrs, medicīnas pakalpojumu pieejamība, pašvaldības piedāvājumi, piemēram, vieta bērnudārzā ikvienam Valmierā deklarētam iedzīvotājam, kvalitatīvas izglītības un daudzveidīgas interešu izglītības iespējas, brīvā laika pavadīšanas, kā arī kultūras un sporta piedāvājumu novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan cilvēki no daudzām citām pašvaldībām, kuri Valmierā ierodas strādāt, saņemt pakalpojumus, pavadīt brīvo laiku vai iepirkties.

“Iedzīvotāju piesaiste, jaunu īres mājokļu būvniecība, atbilstošas vides izveide uzņēmējdarbības paplašināšanai arī šajā gadā būs galvenie Valmieras izaicinājumi,” stāsta J.Baiks.

To, ka pērn dažus mēnešus pēc nodošanas ekspluatācijā visi jauno īres namu dzīvokļi jau kļuvuši par mājvietu daudzām ģimenēm, ir pierādījums Valmieras spējai ne tikai identificēt iedzīvotājiem un uzņēmējiem svarīgas problēmas, bet, negaidot ārēju palīdzību vai valsts atbalstu, pašiem rast risinājumu un sekmīgi to īstenot. Latvijā pirmais pašvaldības kapitālsabiedrības īstenotais daudzdzīvokļu īres namu būvniecības projekts tika sekmīgi realizēts un šobrīd kalpo par piemēru mājokļu pieejamības problēmu risināšanā visā Latvijā.

“Mājokļu pieejamība ir viens no lielākajiem pilsētas izaicinājumiem. Par to mēs varam pateikties Valmieras uzņēmumiem, kas aktīvi veido pilsētas ekonomisko augšupeju. Lai turpinātu nākamo 300 dzīvokļu īres namu būvniecību, esam saskārušies ar finansējuma nepieejamību šādam mērķim, līdz ar to vērtējam izdevīgākās finansējuma piesaistes iespējas.  Mēs lepojamies, ka pilsētā ir zems bezdarba procents, bet tas arī nozīmē, ka uzņēmējiem trūkst darbaspēks. Līdz ar to iedzīvotāju piesaistes izaicinājumu mēs risinām ar dzīvesvietas pieejamības veicināšanu,” skaidro J. Baiks.

Esošajiem un jaunajiem iedzīvotājiem Valmiera ir pievilcīga arī piedāvātās kvalitatīvās izglītības dēļ. Šogad tiks pabeigta Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas pārbūve, Valmieras Viestura vidusskolas pārbūve un jaunās sporta zāles būvniecība, kā arī uzsākta jauna mācību korpusa un sporta zāles būvniecība Valmieras Valsts ģimnāzijā un sporta zāles projektēšana Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centram. “Bērni mācīsies energoefektīvās ēkās ar ergonomiskiem un moderniem mācību līdzekļiem aprīkotās telpās. Šogad pabeigsim arī dienesta viesnīcu pārbūvi ar 160 vietām Ausekļa ielā. Valmieras izglītības iestādes ir gatavas arī izglītības reformai,” izglītības iestāžu attīstību raksturo J. Baiks.

Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar citām pašvaldībām, Valmierā ir ievērojami lielāks skolēnu skaits. “35 % no visiem Valmieras izglītības iestāžu audzēkņiem ir no citām pašvaldībām. Uzskatu, ka mums jānodrošina kvalitatīvas izglītības iespējas ikvienam bērnam. Mēs nevienu nešķirojam - ikviens Valmieras izglītības iestāžu skolēns neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas sabiedriskajā transportā pilsētas maršrutos brauc bez maksas. Tāpat tiek nodrošināta peldētapmācība no sešu gadu vecuma līdz 3.klasei, slidotapmācība 4.klašu skolēniem, brīvpusdienas 1.–4.klasei par valsts budžeta līdzekļiem, 5.,6.klasei – no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir plašs interešu izglītības piedāvājums Valmieras Bērnu sporta skolā, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā un Valmieras Mūzikas skolā ar salīdzinoši nelielu vecāku līdzmaksājumu,” papildu ieguvumus mācībām Valmieras skolās min J. Baiks.

“Cilvēku atgriešanās Latvijā un izvēle dzīvot Valmierā ir indikators, ka iespēju un priekšrocību grozs Valmierā ir lielāks nekā nosacītais ārvalstīs gūto ienākumu zaudējums,” Valmieras pievilcību reemigrantu vidū skaidro J.Baiks. Valmieras pilsētas pašvaldībai Valmieras pārstāvniecībā Rīgā ir savs koordinators reemigrācijas jautājumos, kurš cieši sadarbojas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reemigrācijas koordinatori Vidzemē.

“Mums vēl ir daudz darba atbilstošas vides izveidē uzņēmējdarbības attīstības paplašināšanai un veicināšanai. Ir iespējas piesaistīt finansējumu šādu teritoriju pilnveidei,“ skaidro J.Baiks. Šogad Valmierā turpināsies Rietumu industriālās maģistrāles attīstība – Leona Paegles ielas savienojuma ar apvedceļu izbūve un Kauguru ielas pārbūve, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

“Ņemot vērā, ka Valmierā ir ļoti maz teritoriju uzņēmējdarbības attīstībai, mums bija ļoti lielas cerības uz bijušā Valmieras gaļas kombināta teritoriju, taču valmierieši tā vietā saņēma solījumus un gadiem nenomaksātu nekustamā īpašuma nodokli,” norāda Jānis Baiks. Atbilstoši likumdošanai Valmieras pilsētas pašvaldība ir vērsusies par nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu, ir zināms, ka ir notikusi īpašuma izsole. “Cerēsim, ka reiz arī šajā teritorijā atdzims uzņēmējdarbība, kas veicinās Valmieras izaugsmi un radīs jaunas darbavietas pilsētā un iedzīvotājiem reģionā,” tā Jānis Baiks.

Veicinot dzīves kvalitāti un pilsētas pievilcību, 2018.gadā atklāts Valmieras peldbaseins, noslēdzot desmit gadu darba posmu, lai valmierieši varētu turpināt senās peldēšanas tradīcijas. Valmieras Bērnu sporta skola daudz efektīvāk un plašāk šobrīd īsteno peldēšanas sporta programmu.  Valmieras peldbaseins kļuvis iecienīts gan kā treniņbāze, gan sacensību vieta, atpūta vietējiem iedzīvotājiem un tūrisma piesaistes objekts.

Atdzimšanai gatavojas arī viens no Valmieras simboliem – Jāņa Daliņa stadions. Tur top jauna, iespējams, Baltijas valstīs modernākā vieglatlētikas manēža, ko gaida gan augstas klases sportisti, gan sporta entuziasti.

Arī tuvākās nākotnes ieceres, kas saistītas ar Valmieras Kultūras centra un Valmieras pils kultūrvides centra būvniecības būvprojektu izstrādes pabeigšanu un realizācijas uzsākšanu, būvprojekta pabeigšanu Gaujas promenādes izveidei, apliecina, ka Valmierā ir svarīga līdzsvarota attīstība, lai ikviens iedzīvotājs, kurš šeit dzīvo, strādā, mācās vai atpūšas, jūtas labi. Runājot par Valmierā pieejamo pakalpojumu kvalitāti, daudzveidību un attīstību, J.Baiks komentē arī reģionālās reformas ieceres. “Es noteikti esmu par izvērtētu, jēgpilnu un pārdomātu reģionālo reformu. Uzskatu, ka tā ir ļoti vajadzīga Latvijas reģionu ekonomiskajai attīstībai. Plānojot jauno reģionālo reformu, uzskatu, ka noteikti jāņem vērā dabiskā iedzīvotāju kustība uz darbu, līdz ar to nebūs mākslīgi jāmaina iedzīvotāju paradumi – cilvēkiem būs ērti un viegli sasniedzami ikdienā nepieciešamie pakalpojumi, un ir saprotami jāsakārto  valsts iestāžu reģionālā pieejamība”.