A A A

Jāņparks

Vēsturiski jaunākais Rīgas ielas apbūves posms veidojās Lielā pasta ceļa labajā pusē, aiz kazarmām un beidzās pie Kokmuižas (Kocēnu) kapsētas. Krietnu gabalu pirms mūžīgā miera patvēruma, atradās XX gs. sākumā vienīgā tolaik pilsētai piederošā atpūtas un izpriecu vieta Jāņa parks jeb Jāņparks. Parkam nosaukums dots saistībā ar kaimiņos esošo Jāņa muižiņu. Sieviešu kārtas apmeklētājas patālo ceļu labprāt mēroja, lai atspirdzinātos kioskā ar limonādi. Bērnus vilināja saldējums. Pārīši nedēļas nogalēs drūzmējās ap nelielo estrādīti. Dejotājus vēroja ieplaku grāvjos mītošās vardes un drīz vien, līdztekus oficiālajam nosaukumam, lietoja citu, ne mazāk skanīgu - Varžu parks. Strauja dzīvojamo māju būvniecība Jāņparka rajonā sākās pēc šaursliežu dzelzceļa izbūves (1912) un Latvijas brīvvalsts zemes reformas (1920).

Jāņa parks, kuru atklāja 1911. gadā, visbiežāk izmantoja saviesīgiem sarīkojumiem (zaļumballēm). Lai uzturētu kārtību, apkārt uzcēla sētu. Parka teritorijā uzbūvēja paviljonu, kurā notika dārza koncerti. Paviljonā varēja iegādāties Kokmuižas alu, porteri un citus atspirdzinājumus.

27907 mlielais Jāņparks ir vecākais Valmieras parks. 

 

Jāņparks, 2005. fotogrāfs J. Naumovs

 

Jāņparka paviljons, 1913.

 

 

Sociāldemokrātu partijas organizācijas SSS 1. maija parāde Jāņparkā.

 

 

Padomju gados Jāņparkā, Rīgas ielas malā, atradās valmieriešu iecienītais paviljons „Vējiņš”, kurā pārdeva limonādi un stiprākus dzērienus. 1980. gadu sākumā nojaukts.