A A A

Par ko jāpadomā pirms suņa iegādes

Suns māca mīlēt, māca pacietību, uzticību.  Diemžēl ne vienmēr cilvēki, kas iegādājas dzīvnieku izprot, ka līdz ar to parādās pienākumI, kas ne vienmēr ir paši patīkamākie. Pat pieaudzis suns vismaz divas reizes dienā jāved pastaigās jebkuros laika apstākļos, nemaz nerunājot par kucēnu, kurš darīšanas jāved nokārtot katru reizi pēc pamošanās un ēdināšanas. Daudz pacietības jāvelta kucēna pieradināšanai pie kārtības un paklausības. Ja tas netiek darīts, suns prieka vietā sagādā raizes un nepatikšanas. Sekas tam - nevajadzīgi, uz ielas izmesti vai pie koka piesieti un pamesti radījumi, kas lemti mokpilnai nāvei.

Pirms suņa iegādāšanās kārtīgi jāapsver visi par un pret, jānoskaidro ģimenes locekļu domas šajā jautājumā. Objektīvi jānovērtē, vai iespējams pietiekami bieži būt mājās, vai suns garas stundas nepavadīs vienatnē, meklējot sev nodarbošanos, to, kā suns izmainīs dzīves ritmu un veidu.

 
Kādu suni izvēlēties  - jaukteni vai  šķirnes suni?

Vairums cilvēku, kas vēlas iegādāties suni, lielāko uzmanību pievērš šķirnes ārējam izskatam. Taču katrai suņu šķirnei raksturīgas īpatnības, kuras jāņem vērā, novērtējot fizisko un psiholoģisko suņa piemērotību jūsu ģimenei.  Lai novērtētu suņa iedzimtās tieksmes, jāzina, vai viņš pieder azartiskajiem medību suņiem, uzticamajiem darba suņiem vai klēpja sunīšiem. Suņu iedzimtie instinkti saglabājas un var izpausties visnegaidītākajos brīžos. Situācija ir vēl neskaidrāka ar bezšķirnes suņiem - neviens nezina, kādas asinis plūst to dzīslās un kas izaugs no mīlīgā kucēna.  Tomēr dažkārt visparastākais krancis vēl vairāk par tīršķirnes skaistuli novērtē cilvēka sniegto mīlestību un atbild ar pieķeršanos karsti mīlētajam saimniekam. 

Tīršķirnes suņi bieži cieš no specifiskām un iedzimtām kaitēm, jaukteņiem mēdz būt spēcīgāka imunitāte, kas veidojusies, dzīvojot nelabvēlīgā vidē, taču tikpat liela iespēja, ka parazītu nomocīta imūnsistēma ir pārāk novājināta, lai cīnītos ar infekcijām.

Līdzās gadsimtiem selekcionētām šķirnēm vienmēr dzīvojuši un tikuši mīlēti bezšķirnes jaukteņi, kas ir daudzpusīgāki un spējīgāki pielāgoties nekā tīršķirnes dzīvnieki. Audzējot darba suņus, par galvenajiem kritērijiem izvēlējās rakstura īpašības un darbspēju, nevis izskatu vai krāsu. Mūsdienās, kad vairums suņu nepilda vēsturiskos uzdevumus un daudzu vienīgais darbs saistīts ar izstādēm, par prioritāti izvirzīts eksterjers.

Šķirnes suņu priekšrocība ir tā, ka, iegādājoties kucēnu, saimnieks var būt pārliecināts, ka pieaudzis šis suns būs ar noteiktām eksterjera un vairāk vai mazāk paredzamām rakstura īpašībām.  Izvēloties šķirnes dzīvnieku, sevišķi, ja nav pieredzes suņu audzināšanā, jāiepazīstas ar pieejamo informāciju par šķirni, tās raksturu un ar kopšanu saistītām problēmām, par to, kādiem uzdevumiem konkrētā šķirne veidota, jāapsver, kādu ietekmi tas var atstāt uz suņa uzvedību.


Kur iegādāties kucēnu?

Lai iegādātos suni, rūpīgi jāizvēlas kucēna vecāki, jānovērtē, kādos apstākļos tiek turēti mazuļi ar māti, jo kucēnam svarīgi no visagrākā vecuma kontaktēties ar cilvēkiem.
Ja audzētājs nespēj pastāstīt par šķirnes īpatnībām un kucēnu raksturu, šo cilvēku interesē tikai materiāls labums. Nav ieteicams iegādāties kucēnus no audzētājiem, kuru mērķis ir kvantitāte, nevis kvalitāte - tie centīsies "saražot" vairāk kucēnus, lai gūtu peļņu, nedomājot par to raksturu vai pareizu audzināšanu.

Vislabāk iegādāties kucēnu no kluba, kur stingri sekots kucēnu vecāku izvēlei, lai samazinātu iespēju nākt pasaulē kucēniem ar iedzimtām kaitēm. Meklējiet iespēju atrast suni starp pazīstamiem cilvēkiem, uz kuru godprātību var paļauties  - viņi būs darījuši visu, lai kucēns būtu vesels.

Lielisks variants, ja vēlaties ņemt audzināšanā pieaugušu suni, ir suņu audzētāju klubi, kuros bieži ir cilvēki, kas nodarbojas ar māju meklēšanu šķirnes suņiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši bez saimnieka.

Lielisku draugu var atrast dzīvnieku patversmēs, jo bezpajumtes dzīvnieku skaits ir tik liels, ka to vidū ir gan kucēni, gan pieauguši suņi, garspalvaini un īsspalvaini, lieli un mazi suņi, pilsētas dzīvoklim un lauku mājām. Biežāk gadās pieauguši suņi, kas kādu iemeslu dēļ palikuši bez aprūpes. Apmeklējiet patversmi vairākas reizes, pirms pieņemat lēmumu, pavērojiet suni dažādos apstākļos. Nepieļaujiet, ka suņa izskats, bērnu vai pašu emocijas liek pieņemt lēmumu.


Kā izvēlēties savu kucēnu?

Labākā iespēja gūt priekšstatu par šķirni ir klubi un suņu izstādes. Optimālais vecums, kad kucēnu atšķirt no mātes, ir astoņas nedēļas. Ja suns ir vecāks par diviem mēnešiem, jāpārliecinās, ka viņš saņēmis pietiekami uzmanības, nevis audzis būrī bez saskarsmes iespējām. Kucēna aprūpes jautājumus apspriediet ar veterinārārstu pirmās vizītes laikā, pirms mazuļa nonākšanas mājās.

Pirms veterinārārsta apmeklējuma saimnieks var pārliecināties, vai mazulim nav vērojamas kādas slimības pazīmes. Vesels kucēns ir možs, kustīgs, ar tīrām, spožām acīm, tīru degunu bez izdalījumiem. Apmatojums veselam dzīvniekam ir  tīrs, bez nepatīkamas smakas, āda tīra, bez parazītu darbības pēdām.

Ja vēlaties ievest mierīgu suni ar maigu raksturu, jāizvēlas kucēns ar šādām īpašībām.  Sevišķi rūpīgi jāizvērtē suņa raksturs, ja viņš dzīvos ģimenē ar maziem bērniem. Izvēlieties kucēnu, kurš rokās apgriezts augšpēdu, guļ mierīgi, atslābinās. Uzturoties telpās ar kucēniem minūtes desmit, drosmīgākie un mierīgākie paliks līdzās, bailīgākie tā arī nepienāks ar jums sasveicināties, nemierīgākie nespēs nekam piesaistīt pastāvīgu uzmanību. Reakciju uz troksni pārbauda, nometot zemē atslēgu saišķi vai grabošu priekšmetu. Līdzsvarotākie kucēni pēc brīža nāks izpētīt traucējuma iemeslu.
Centieties uzzināt un iepazīties ar pēc iespējas lielāku informācijas daudzumu par visu, kas attiecas uz suņa audzināšanu, barošanu, izvēlētās šķirnes plusiem, mīnusiem. Laikus apziniet  dzīvesvietas tuvumā atrodamās suņuskolas vai apmācību instruktorus, veterinārās klīnikas, lai izvēlētos nākamajam mīlulim labāko.