A A A

Kultūra

Krāsaina kā kaleidoskopā redzamie raksti ir Valmieras kultūras dzīve. Tā attīstījusies kopā ar pilsētu, piedāvājot gan gadu gaitā kopto tradicionālās kultūras mantojumu, gadsimtiem krātas gudrības, gan jaunas ieceres un notikumus.

Īpašais Valmieras kultūras dzīves raksts veidojies, sākot ar Valmieras pils attīstību, tirgotāju un amatnieku rosību. Valmieras un kādreizējā Valmieras apriņķa vēsture devusi lielu ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Sešu apkārtējo draudžu vīru kori 1864.gada 21.jūnijā pulcējās Dikļos, dāvājot skatītājiem pirmos dziesmu svētkus. Dziesmu svētku tradīcijas attīstībā liels nopelns ir arī Vidzemes draudzes skolotāju semināram, kas darbojās Valmierā un Valkā. Kultūras dzīvi bagātināja Valmieras Latviešu biedrība, viena no senākajām Latvijā, kas saistīta ar kora dziedāšanas, mūzikas, profesionālā teātra, bibliotēkas un muzeja pirmsākumiem.

Senas ir Valmieras teātra saknes – jau kopš 1885.gada, kad pie Valmieras Latviešu biedrības tiek nodibināts teātris.

Valmierā ne tikai mācīja zīmēšanu un gleznošanu, te iedvesmojās un darbus radīja zināmi mākslinieki. Gaujas svētki, kas pirmo reizi notika 1937.gadā un pārsteidz iedzīvotājus ar ziediem rotātu laivu parādi, tagad ir pārtapuši par pilsētas svētkiem, līdztekus Gaujai radot vēl vienu "upi” – krāšņo un izdomas bagāto svētku gājienu – “Valmiera lepojas”.

Kultūras procesa attīstības pamatuzdevumi:

  • valmieriešu nodrošināšana ar mākslas un kultūras produktu klāstu atbilstoši pieprasījumam; 
  • tautas mākslas tradīciju nepārtrauktības nodrošināšana; 
  • kultūras infrastruktūras attīstīšana; 
  • jaunu iniciatīvu, oriģinālu projektu realizācija; 
  • iedzīvotāju brīvā laika saturīga organizēšana; 
  • klausītāju un skatītāju pieredzes bagātināšana; 
  • radošu ideju apmaiņa; 
  • profesionālās izaugsmes stimulēšana; 
  • kultūras kontaktu attīstīšana pilsētas, valsts un starpvalstu līmenī.