A A A

Inženiertehniskā infrastruktūra

Gāzes apgāde
Valmieras pilsētas apgāde ar dabasgāzi tiek nodrošināta no maģistrālā gāzesvada DN 700 mm Vireši – Tallina.
 
Siltumapgāde
SIA "Valmieras ūdens” siltumenerģiju iepērk no a/s "Valmieras Enerģija” (84238 MWh 2016.gadā), a/s "Valmieras Piens” (14514 MWh 2016.gadā) un SIA "ITA” (1520 MWh 2016.gadā) un piegādā lietotājiem. Siltumtrases pieder SIA "Valmieras ūdens".
 
Autoceļi
Valsts nozīmes galvenais autoceļš A3: Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka).
 
Dzelzceļš
Dzelzceļa līnija:
Rīga – Lugaži (Rīga-Valka-Tartu-Tallina)
 
Ūdensapgāde
Valmieras pilsētas centralizētās ūdensapgādes vajadzībām tiek ekspluatētas 15 dziļurbuma akas, kas sagrupētas divos aku laukos – "Grīšļi” un "Pilsētas”. Veiktie hidroloģiskie pētījumi liecina, ka zem pilsētas ir lieli gruntsūdens resursi.
Ūdensapgāde ir nodrošināta 99% aglomerācijas iedzīvotājiem, to izmanto 94% iedzīvotāji, Kanalizācija ir nodrošināta 97% aglomerācijas iedzīvotājiem, to izmanto 93% iedzīvotāji. Daļai Burtnieku novada iedzīvotāju  ir nodrošināta iespēja pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
 
 
INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS
 
Dzīves kvalitāti pilsētā veido dabas pamatnes un rekreācijas resursu un cilvēka darbības rezultātā radīto pilsētvides elementu – inženiertehniskās infrastruktūras, apbūves u.c. – mijiedarbība. Pieejamā infrastruktūra un teritoriālais novietojums Valmierai sniedz visas iespējas kļūt par nozīmīgu Ziemeļaustrumu autoceļu krustpunktu un dzelzceļa mezglu, kā arī iespējas piesaistīt apkārtējā reģiona intelektuālo potenciālu.
 
 
 
 
Valmieras pilsēta piedāvā: 
  • Brīvas teritorijas un telpas jaunas uzņēmējdarbības izveidošanai;
  • Konsultācijas un atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai; 
  • Izglītības un mācību bāzes;
  • Profesionālu un motivētu darbaspēku; 
  • Pētniecības iespējas.
Valmierā tiek nodrošināta kvalitatīva un moderna inženiertehniskā infrastruktūras pieejamība – elektroenerģija, dabas gāze, ūdensapgāde, siltumapgāde, transporta un ielu infrastruktūra, dzelzceļš. Plaši attīstīta tirdzniecības un pakalpojumu infrastruktūra.
 
Notiek darbs pie Valmieras industriālā parka izveides, kas plānots kā attīstīta teritorija ražošanai, veicinot apkārtējo novadu un reģiona ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību.
 
Pilsētas izdevīgais novietojums Vidzemes reģionā, reģionālo institūciju centru izvietojums Valmierā, kā arī daudzpusīgā un kvalitatīvā sporta infrastruktūra (divas nacionālas nozīmes slēgtas un atklāta tipa sporta būves), attīstīta kultūras iestāžu infrastruktūra (Kultūras centrs, reģionā vienīgais drāmas teātris, muzejs, integrētā bibliotēka, pašdarbības kolektīvi), kā arī  pieejamie augsti kvalificētie veselības aprūpes pakalpojumi, nodrošina labvēlīgas dzīves vides nosacījumus.
 
Valmierā tiek organizēti daudzveidīgi, regulāri kultūras un izklaides pasākumi, koncerti, kas pieejami dažāda vecuma valmieriešiem, bagātina klausītāju un skatītāju pieredzi, rada pozitīvu attieksmi pret sevi, sabiedrību un kultūras vērtībām. Valmieras pasākumus bieži apmeklē arī citu Vidzemes pilsētu iedzīvotāji, novērtējot to mākslinieciski augstvērtīgo līmeni. Papildu jau par tradīciju kļuvušajām norisēm tiek īstenotas arī dažādas jaunrades, piemēram, teātra izrādes pilsētvidē Valmieras vasaras teātra festivālā. Tas saņēmis arī balvu "Kilograms kultūras 2016" nominācijā "Gada pārsteigums".
 
Kultūras piedāvājums tiek īstenots: Valmieras Drāmas teātris ir viens no vadošajiem Latvijā (pagājušajā sezonā 60 000 apmeklētāju). Valmieras Kultūras centrs – ap 100 000 apmeklētāju ik gadu. Valmieras Muzejs – vairāk nekā 90 000 apmeklētāju ik gadu. Koncertzāle "Valmiera" – vēsturiska ēka Vecpuišu parkā. Valmieras Kultūrvides centrs – projekts Livonijas pilsdrupu saglabāšanai.
 
Pēdējos gados Valmiera nepārprotami apliecina sevi kā Vidzemes sporta pasākumu galvaspilsēta. Valmierā notiek ne tikai valsts, bet arī Eiropas mēroga sporta pasākumi, piemēram, 2016.gadā Latvijas IV olimpiāde.
 
Sporta iespējas: Vidzemes Olimpiskais centrs – multifunkcionāla zāle, ledus halle, futbola laukums (līdz 2000 apmeklētājiem) – treniņiem, vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga sporta notikumi, peldbaseina būvniecība, Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija, golfa centrs "Avoti" (Burtnieku novads) – piemērots starptautiskām sacensībām, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks – Latvijā garākā taka kokos, baskāju taka, SPA centrs.
 
Valmiera aktīvi pozicionē sevi kā pievilcīgu investīciju galamērķi, atjaunojot savu tehnisko un inženieru infrastruktūru (ceļu, ūdens, kanalizācijas un apkures sistēmas), kā arī rūpnieciskās teritorijas. Valmieras pilsētas pašvaldība ik gadu iegulda ielu un apakšzemes komunikāciju sakārtošanā pilsētā.
 
Ņemot vērā plašo izglītības iestāžu tīklu, ik gadu liela uzmanība tiek pievērsta to labiekārtošanai un modernizēšanai.
Tāpat ieguldīts Valmieras pilsētas pašvaldības namu siltumnoturības uzlabošanā.
 
Valmierā ir aptuveni 22 000 nodarbināto, no kuriem lielākā daļa darbojas ražošanas sfērā – 22%. Savukārt tirdzniecībā nodarbināti 17% valmieriešu.
 
Pašlaik lielākie uzsāktie projekti:
  • Peldbaseina būvniecība,
  • Vecpuišu parka rekonstrukcija,
  • Daudzdzīvokļu īres namu būvniecība,
  • Izstrādāts Valmieras Kultūras centra meta projekts,
  • Iegūts valsts atbalsts Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas rekonstrukcijai,
  • Izstrādāts Valmieras pils kultūrvides centra meta projekts,
  • Vairāku izglītības iestāžu un dienesta viesnīcu pārbūve.
Saražotās un realizētās apstrādes rūpniecības apjomi 2016.gadā bija attiecīgi 170,114 un 166,601 milj. eiro.
 
ES fondi Valmieras attīstībai:
 
Fonds Kopējais finansējums (EUR) Fondu finansējums (EUR)
ERAF 27 837 031 22 817 271
ESF 103 276 101 544 
KPFI 3 070 286 2 456 023
KOPĀ 31 010 593 25 374 838